elmarszakulis latvijas banka 2

Kopš 2023. gada Latvijas Banka nosaka un īsteno makrouzraudzības politiku, tostarp piemēro makrouzraudzības politikas instrumentus, lai stiprinātu finanšu sistēmas noturību pret satricinājumiem un ierobežotu sistēmisko risku veidošanos. Latvijas Bankas likumā definētais jaunais makrouzraudzības mandāts un sinerģija starp makrolīmeņa un mikrolīmeņa kompetencēm ļaus īstenot makrouzraudzības uzdevumus vēl efektīvāk.

Ar 2023. gadu Latvijas Bankai pārņemot makrouzraudzības politikas funkcijas, tika reorganizēta Finanšu stabilitātes pārvalde. Tā pārdēvēta par Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvaldi, un tajā izveidotas divas daļas – Finanšu stabilitātes analīzes daļa un Makrouzraudzības politikas daļa. Makrouzraudzības politikas daļa turpmāk veiks makrouzraudzības funkcijas, t. sk. sagatavos makrouzraudzības lēmumu projektus un makrouzraudzības prasības regulējošos aktus makrouzraudzības lēmumu projektus un makrouzraudzības prasības regulējošos aktus.

Kopš 2023. gada Latvijas Banka ir iestāde, kas nosaka un īsteno makrouzraudzības politiku, t. sk. piemēro makrouzraudzības instrumentus. Latvijas Bankas likumā definētais jaunais makrouzraudzības mandāts, kā arī sinerģija starp makrolīmeņa un mikrolīmeņa kompetencēm ļaus īstenot makrouzraudzības uzdevumus vēl efektīvāk.

Starptautiskā sadarbība

2022. gadā Latvijas Banka sniedza ieguldījumu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu stabilitātes grupas (Ziemeļvalstu un Baltijas valstu centrālo banku, uzraudzības un noregulējuma iestāžu un finanšu ministriju sadarbības grupa pārrobežu krīžu koordinācijai, informācijas apmaiņai un tās sagatavošanai) darbā. Latvija 2022. gadā bija grupas prezidējošā valsts. Šajā grupā, ņemot vērā iepriekšējos gados veikto finanšu krīzes vingrinājumu secinājumus, tika izveidotas trīs darba apakšplūsmas: 1) drošas informācijas apmaiņas īstenošanai starp dalībniekiem, kuras vadību uzņēmās Latvijas Banka: 2) juridisko šķēršļu identifikācijai informācijas apmaiņai krīzes vadībā iesaistītajām funkcijām un iestādēm, kuras koordinējošo lomu Latvijā uzņēmās Latvijas Banka; 3) nākamā krīzes vingrinājuma sagatavošanas darba plūsma. Latvijas Banka turpināja aktīvu iesaisti arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu makrouzraudzības forumā un centrālo banku sadarbības ietvarā attiecībā uz pārrobežu finanšu iestādēm.

2022. gadā ar Latvijas Bankas speciālistu līdzdalību tapa Starptautisko norēķinu bankas Finanšu stabilitātes institūta raksts par 2008. gada finanšu krīzi Baltijas valstīs, kurš papildināja rakstu sēriju par banku krīzes vadību.

Latvijas Banka aktīvi piedalījās SVF īstenotajā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tehniskās palīdzības projektā “Finanšu plūsmu analīze un AML/CFT uzraudzība”, sniedzot konsultācijas novērtējuma metodoloģijas pilnveidei un nodrošinot datus pilnvērtīga novērtējuma veikšanai.

Latvijas Banka sniedza ieguldījumu eiro zonas sistēmisko risku finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas novērtējumā, piedaloties Finanšu stabilitātes komitejas (to veido ECB un banku savienības valstu centrālo banku un uzraudzības iestāžu pārstāvji) un tās apakšgrupu darbā, kā arī līdzdarbojās Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) Konsultatīvajā speciālistu komitejā un tās darba grupās politikas un analīzes dokumentu izstrādē un viedokļa formulēšanā ES līmenī.

Pētījumi un publikācijas

2022. gadā Latvijas Banka padziļināti izvērtēja kredītņēmēju ievainojamību inflācijas un procentu likmju kāpuma apstākļos. Analīzes rezultāti tika publicēti tīmekļvietnē makroekonomika.lv un apspriesti Latvijas Bankas organizētajās publiskajās ekspertu sarunās, kā arī tika prezentēti Ziemeļvalstu un Baltijas valstu centrālo banku finanšu stabilitātes darba grupā.

Nozīmīgs darbs turpinājās finanšu sistēmas ilgtspējas analīzes jomā. Apvienojot klimata prognožu, uzņēmumu finanšu un uzņēmumu struktūrvienību ģeotelpiskos datus, veikta klimata pārmaiņu fizisko risku ietekmes uz Latvijas uzņēmumiem izpēte, kas parādīja, ka uzņēmumu darbību nākotnē ietekmēs intensīvāki nokrišņi un plūdu riski. Īpaši izceļami karstuma radītie riski pilsētās, kur koncentrējas uzņēmumu saimnieciskā darbība. Veikts arī fizisko (dabas katastrofu) risku no klimata pārmaiņām novērtējums, veltot tam vairāku rakstu sēriju tīmekļvietnē makroekonomika.lv. Galvenie ir plūdu riski, bet nozīmīgi ir arī ar vētrām saistītie riski, un būtiska loma ir apdrošinātājiem, kuri veic šo risku mazināšanu un pārnesi. Analizēta arī mājokļu ilgtspējas tēma, un analīzes rezultātiem par ēku energoefektivitātes guvumiem, izmaksām un problēmām aktīvāka renovācijas procesa nodrošināšanā, sniedzot pamatojumu straujākas politiskās rīcības nepieciešamībai, bija veltīta diskusija sarunu festivālā LAMPA.

Turpinājās sabiedrības informēšana par kiberdrošības riskiem un aktualitātēm kriptoaktīvu jomā. Tās būs nozīmīgas tēmas arī nākotnē – lai gan Latvijā nav konstatēti kritiski kiberincidenti, uzbrucēju aktivitāte ir pieaugusi, un pret kiberriskiem ir iespējams apdrošināties. Kriptoaktīvu maksājumu apjomi Latvijā palielinās, tāpēc arī turpmāk jāseko līdzi ar kriptoaktīviem saistītajiem riskiem.

Latvijas Banka turpināja analizēt nekustamā īpašuma tirgus ievainojamību, attīstot Latvijas Bankas Kredītu reģistrā pieejamo datu klāstu un izstrādājot risinājumus aizņēmēju ievainojamības un no tās izrietošo risku finanšu nozarei vērtēšanai, izmantojot Kredītu reģistra un citu valsts reģistru (piemēram, Valsts zemes dienesta un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta datus. Tika izveidots arī analīzes rīks, kurš automātiski apkopo internetā publicēto sludinājumu datus par nekustamajiem īpašumiem un uz kura bāzes tiek iegūta tirgus aktivitāti un cenu līmeni raksturojoša informācija.

Sadarbība ar valsts institūcijām

2022. gadā notika viena Makrouzraudzības padomes sēde, kurā Latvijas Bankas, FKTK un Finanšu ministrijas pārstāvji sprieda par finanšu stabilitātes sistēmiskajiem riskiem un nepieciešamību īstenot makrouzraudzības pasākumus, lai tos ierobežotu. Ņemot vērā FKTK integrāciju Latvijas Bankā, tika atbilstoši pārskatīts Latvijas Bankas, FKTK un Finanšu ministrijas līgums par sadarbību finanšu stabilitātes veicināšanā, paredzot, ka Latvijas Banka un Finanšu ministrija turpina sadarboties Makrouzraudzības padomē.

Latvijas Banka turpināja sadarbību ar Latvijas Republikas valsts institūcijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas un sankciju jomā – normatīvā regulējuma pilnveidē, veidojot un uzturot Latvijas pozīciju par ES rīcības virzieniem NILLTPF novēršanas jomā, Latvijas Nacionālā NILLTPF riska novērtēšanas ziņojuma publiskojamā kopsavilkuma sagatavošanā un piedaloties Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionālā AML (anti-money laundering; noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana) tehniskās palīdzības projektā.

2022. gadā, konsultējot Finanšu ministriju, Latvijas Banka turpināja aktīvi piedalīties Latvijas pozīcijas sagatavošanā par Eiropas Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (AML/CFT) regulējuma stiprināšanai, t. sk. arī par jaunās ES aģentūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai (AMLA) iespējamo atrašanās vietu Rīgā.

2022. gada laikā ar Finanšu nozares asociācijas un valsts institūciju pārstāvjiem tika diskutēts par pensiju 2. līmeņa nozīmību un attīstību, Valsts fondēto pensiju likuma potenciālajiem grozījumiem un to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

Latvijas Bankai un likumdevējam sadarbojoties ar Finanšu nozares asociāciju, tika īstenota krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšana. Tika dzēsti bezcerīgi neatgūstami parādi vismaz 158 milj. eiro apmērā, palīdzot vismaz 3250 aizņēmējiem un to galviniekiem risināt savas kredītsaistību problēmas un atgriezties tautsaimniecības apritē.

2022. gadā Latvijas Banka izstrādāja priekšlikumus AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" mājokļu garantiju programmas pilnveidei, kas tika publicēti 2022. gada "Finanšu Stabilitātes Pārskatā" un prezentēti Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā par kreditēšanu Latvijā.

Darbības jomas