Nākotnes kontekstā ilgtspējība ir paradigma, kurā vides, sabiedrības un ekonomiskie apsvērumi ir līdzsvaroti, lai uzlabotu dzīves kvalitāti. Ilgtspējīga pieeja ievēro planētas ekoloģiskās robežas un ekonomisko attīstību vērš uz sabiedrības locekļu iespēju vienlīdzību un dzīves kvalitāti.

Ilgtspējības idejas loģiskā struktūra

 

Lai sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešams apjomīgs ilgtspējīgas transformācijas process, kas savukārt ietver daudzus makroekonomiskus riskus, kuru apzināšana un pārvaldība ir izšķiroši svarīga gan makroekonomiskajai, gan finanšu sistēmas stabilitātei, un tas tiešā veidā ietekmē ikvienas centrālās bankas mērķu sasniegšanu. Šis process tieši un būtiski ietekmē tādu nozīmīgu Latvijas Bankas uzdevumu sekmīgu veikšanu kā monetārās politikas īstenošana, finanšu stabilitātes nodrošināšana un ārējo rezervju pārvaldīšana, kā arī citas Latvijas Bankas funkcijas.

Latvijas Bankas ilgtspējības stratēģija definē ilgtspējīgas transformācijas procesa saikni ar centrālās bankas uzdevumiem un ietekmi uz tiem, apraksta mūsu darbības starptautisko ietvaru un nosaka svarīgākās jomas, kurās mēs realizējam ilgtspējīgu politiku.

Ilgtspējības jautājumiem ir stabila vieta arī Eirosistēmas darbā. Jaunās monetārās politikas stratēģijas ietvaros ir pieņemts rīcības plāns, kas izklāsta ar klimata pārmaiņām saistīto risku ierobežošanas pasākumus.

2021. gada 31. oktobrī–13. novembrī Glāzgovā notikušās ANO Klimata pārmaiņu konferences (COP26) rezultāti apliecina, ka ilgtspējības mērķi ir ne vien atsevišķu valstu vai reģionu darba kārtībā, bet iezīmējas globāla sadarbība, kas iet dziļāk par Parīzes nolīguma mērķiem, un tajā iesaistās arī nozīmīgi starptautiski uzņēmumi. Pārmaiņu ātrums un temps skaidri norāda uz nepieciešamību veicināt Latvijas finanšu sektora izpratni un gatavību iekļauties ilgtspējīgo pārmaiņu procesā. Finanšu sektora uzraudzība dos būtisku stimulu ekonomikas ilgtspējīgas transformācijas procesam. Latvijas Banka sadarbojas ar FKTK, veidojot vienotu izpratni un pieeju finanšu sektora uzraudzības pielāgošanā ilgtspējības mērķu sasniegšanai.

Ilgtspējīga transformācija ir globāls process, kurā Latvijas Banka savu pilnvaru ietvaros aktīvi iesaistās. Latvijas Banka ir Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla (Network for Greening the Financial System; NGFS) dalībniece kopš 2020. gada. NGFS izstrādātie klimata pārmaiņu scenāriji un vadlīnijas ilgtspējības elementu ieviešanai finanšu nozarē ir būtisks avots vienotai, saskaņotai pasaules finanšu sistēmas ilgtspējīgai transformācijai. Latvijas Bankas iesaiste NGFS darba grupu darbā ne vien dod iespēju sniegt savu artavu globālos procesos, bet arī veicina starptautisko kontaktu dibināšanu, bagātina darbinieku profesionālo līmeni un dod padziļinātu metodiku izpratni, kas savukārt ļauj sekmīgāk īstenot Latvijas Bankas uzdevumus monetārās politikas īstenošanā, finanšu stabilitātes nodrošināšanā un ārējo rezervju un pārējo finanšu ieguldījumu pārvaldīšanā, kā arī citu Latvijas Bankas funkciju veikšanā.

Ilgtspējīgas domas centrs Latvijas Bankā ir Zaļā grupa, kurā līdzdarbojas ap 20 ekspertiem no vairākām Latvijas Bankas pārvaldēm. Veidojot dialogu ar ekspertiem, pētniekiem un nozaru asociācijām, Latvijas Banka pilnveido savu izpratni par ilgtspējīgo pārmaiņu ietekmi uz sabiedrībai nozīmīgiem ekonomiskiem procesiem un sekmīgi integrē šīs zināšanas Latvijas Bankas analītiskajā darbā. Zaļās grupas rīkotos semināros tās locekļi ir dalījušies ar iegūtajām zināšanām ar pārējiem kolēģiem. Latvijas Bankas speciālistu veiktā analīze ilgtspējības jautājumos ir atspoguļota virknē publikāciju.

Edvards Kušners. Visātrākā vista bez galvas

Daina Paula, Andrejs Semjonovs. Energoefektivitāte ēkās: izdevīgs un zaļš risinājums pret laikazobu un nepārdomātu enerģijas patēriņu

Daina Paula, Andrejs Semjonovs. Energoefektivitāte ēkās

Jānis Strazdiņš, Kristīne Petrovska. Cik pakļauts klimata riskiem ir Latvijas vērtspapīru portfelis?

Krista Kalnbērziņa, Ludmila Fadejeva. Nevienlīdzība nav tikai vienas sabiedrības daļas problēma

Krista Kalnbērziņa, Ludmila Fadejeva. Kur slēpjas neizmantotais cilvēkkapitāls jeb nevienlīdzība Latvijā

Daina Paula. Zaļā kursa stiprināšana Latvijā: cik daudz gaidīt no elektromobilitātes?

Daina Paula. Sniedzoties pēc energoefektivitātes: vai ābele stādāma vien zemi noliekušos zaru

Latvijas Banka saskata būtisku pieprasījumu pēc tās ieguldījuma ilgtspējības jomā un ir nostiprinājusi savu viedokļa līdera lomu kā ietekmīgākā autoritāte Latvijā jautājumos par ekonomikas procesu analīzi un attīstības prognozēm Latvijā un eiro zonā (Ekonomikas ekspertu aptauja. Latvijas Fakti, 2021). Zaļā ekonomika un Eiropas zaļais kurss aptaujā pārliecinoši tika nosauktas kā aktuālākās tēmas, par kurām tiek gaidīta Latvijas Bankas analīze un viedoklis.

Attālinātais darbs Covid-19 pandēmijas laikā neapšaubāmi ir mazinājis Latvijas Bankas oglekļa pēdu, bet ierobežojis iespējas ieviest jaunas ilgtspējīgas prakses darba organizācijā. Tomēr 2021. gadā tika turpinātas iesāktās reformas, piemēram, automobiļu skaita samazināšana. Latvijas Bankas īpašumā 2021. gada beigās bija palicis tikai viens pasažieru pārvadāšanai paredzēts vieglais automobilis, kas nav naudas pārvadājumos iesaistīts operatīvais transportlīdzeklis. Tas ļāva mazināt ekoloģisko pēdu un pilnveidot valsts līdzekļu taupīgu izmantošanu.

Lai aktualizētu dzīves kvalitātes aspektu ilgtspējības sasniegšanā, Latvijas Banka organizēja diskusiju "Mežs – dvēselei" sarunu festivālā LAMPA. Latvijas Bankas starptautiskajā konferencē "Ilgtspējīga ekonomika pārmaiņu laikos" tika analizēti vairāki ar ilgtspējību saistīti jautājumi.

2021. gadā Latvijas Banka ir īstenojusi aktīvu komunikāciju ar finanšu nozari, veicinot un attīstot izpratni gan par klimata risku pārvaldīšanu un uzraudzību finanšu nozarē, gan par ilgtspējības un ilgtspējīgu finanšu jēdzienu izpratnes veicināšanu sabiedrībā un uzņēmēju lokā (sk. sadaļu "Finanšu stabilitāte").