Latvijas Banka savu uzdevumu veikšanai vāc un apkopo plašu statistiskās informācijas klāstu, ko izmanto finanšu un makroekonomiskajai analīzei, finanšu stabilitātes izvērtēšanai, finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai, kā arī sabiedrības informēšanai par norisēm finanšu nozarē un tautsaimniecībā. Latvijas Bankas sagatavoto statistisko informāciju izmanto arī Eiropas Centrālā banka (ECB) – Eirosistēmas monetārās statistikas un attiecīgo eirozonas statistisko datu sagatavošanai, kā arī citu uzdevumu izpildei.
Lai nodrošinātu datos balstītu lēmumu pieņemšanu, vajadzīgi kvalitatīvi un zināmas izcelsmes dati no uzticamiem datu avotiem nepieciešamajā laikā, veidā un daudzumā, atbilstīgi datu apstrādes rīki, mūsdienu tehnoloģijām atbilstoša vide un zinoši, pieredzējuši un datu apstrādes tehnoloģijās prasmīgi speciālisti. Stiprinot datu vadību, stiprinām arī datos balstītu lēmumu pieņemšanu.
Datu vadība
2023. gadā ir ielikti pamati mūsdienīgai un modernai datu vadībai Latvijas Bankā. Ir sākta datu brieduma novērtēšana, veicināta centralizēta datu vākšana, un vairāku šaurāka lietojuma rīku vietā tiek pakāpeniski ieviesti centralizēti rīki.
Latvijas Bankas statistikas programmas
Lai sniegtu pārskatāmu informāciju par plānoto darbību statistikas jomā, Latvijas Banka publicē Latvijas Bankas statistikas gada programmu un vidēja termiņa statistikas darba programmu triju gadu periodam. 2023. gadā veiksmīgi tika īstenota lielākā daļa no statistikas programmā plānotajiem uzdevumiem, izņemot trīs uzdevumus, kuru izpilde objektīvu iemeslu dēļ pārcelta uz 2024. gadu. Divi no šiem uzdevumiem ir Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) līmeņa uzdevumi (izpētes un izmaksu aptauja saistībā ar apdrošināšanas sabiedrību statistikas prasību grozījumiem un jauno prasību ieviešanu ieguldījumu fondu statistikas jomā) un viens nacionālā līmeņa uzdevums (valūtu tirdzniecības darījumu statistikas publikācijas paplašināšana). Atsevišķi uzdevumi uzraudzības statistikas jomā turpmāk netiks klasificēti kā uzdevumi, kas saistīti ar statistiku.
Statistikas normatīvā regulējuma attīstība
2023. gada 2. ceturksnī tika veikta ECBS izmaksu un guvumu papildu novērtējuma aptauja par Vienotās ziņošanas sistēmas izveidi Latvijas kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām un citām noguldījumus pieņemošām sabiedrībām. Vērtējot pēc kopējiem aktīviem, Latvijā minētajā aptaujā piedalījās 99 % respondentu. Izmaksu un guvumu papildu novērtējuma aptaujas rezultāti apkopoti ECBS līmenī, un publicēti ECB tīmekļvietnē 2024. gada 3. aprīlī, aptverot šādas tēmas:
- topošās regulas tvēruma paplašināšana, iekļaujot valstu nacionālās prasības;
- papildu funkcijas Vienotās ziņošanas sistēmas analītiskās vērtības optimizēšanai;
- datu sniegšanas darbības aspekti un ciešāka saskaņošana ar EBI uzraudzības finanšu pārskata (FINREP) prasībām individuālajā līmenī.
Lai mazinātu statistisko datu sniegšanas slogu atsevišķām statistisko datu sniedzēju grupām, ievērojot to nozīmīgumu attiecīgajā tautsaimniecības segmentā, tika veikti grozījumi Latvijas Bankas noteikumos, kas nosaka statistisko datu par finansiālo stāvokli (1-FP) sagatavošanu un iesniegšanu. Ar šīm pārmaiņām būtiski samazināts sniedzamo datu klāsts finanšu sabiedrībām, kuru uzraudzību neveic Latvijas Banka un kuru saimnieciskā darbība nav kreditēšana.
Jaunas eksperimentālās statistikas izstrāde
Latvijas Banka piedalījās ECB izstrādāto bagātības sadalījuma kontu (distributional wealth accounts) un to publikācijas sagatavošanā. Šie konti sniedz informāciju par mājsaimniecību bagātības sadalījumu un ir saskanīgi ar nacionālajos kontos sniegto informāciju par mājsaimniecību sektora bagātību kopumā. Tie arī atspoguļo sasaisti starp mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptaujas un finanšu un nefinanšu kontu datiem.
Mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptaujas jaunā cikla uzsākšana
Latvijas Banka sāka 2023.–2025. gada mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptauju. Latvijā tā ir jau ceturtā šāda veida aptauja, kas saskaņā ar ECB prasībām tiek veikta reizi trijos gados, lai iegūtu datus par mājsaimniecību reālajiem un finanšu aktīviem, kredītsaistībām, ienākumiem un patēriņu. Sadarbībā ar CSP aptaujas vajadzībām tika izveidota respondentu izlase, izmantojot paneļa pieeju, kas ļauj gūt pilnīgāku informāciju par mājsaimniecību finanšu un patēriņa pārmaiņām ilgākā laika periodā. Saskaņā ar paneļa pieeju izlasē tiek iekļautas arī iepriekšējā aptaujā atbildes sniegušās mājsaimniecības. 2023. gada rudenī notika izlasē iekļauto mājsaimniecību intervēšana.
Izmantoto datu avotu pilnveide
2023. gadā tika uzsākta jauna datu avota – statistisko datu par finanšu instrumentsabiedrību finansiālo stāvokli – izmantošana, lai:
- sagatavotu finanšu instrumentsabiedrību, maksājumu bilances, starptautisko investīciju bilances, ārējā parāda un finanšu kontu statistiku;
- identificētu un novērtētu ar vērtspapīrošanas darbībām saistītos riskus Latvijas finanšu sistēmā;
- veiktu tautsaimniecības dinamisko pārmaiņu analīzi.
Statistiskās informācijas publicēšana
Latvijas Banka turpināja nodrošināt statistisko informāciju plašam datu lietotāju lokam, gan regulāri nosūtot statistiskos datus tiešajiem datu lietotājiem, gan arī publicējot statistiskos datus Latvijas Bankas regulārajos izdevumos un tīmekļvietnē, t. sk. statistikas datubāzē INTS. Latvijas Bankas sagatavotie statistiskie dati tika publicēti arī ECB izdevumos un Statistisko datu noliktavā (Statistical Data Warehouse), kā arī SVF izdevumos un SVF augstākā datu izplatīšanas standarta SDIS Plus ietvaros. Šā standarta ietvaros Latvijas Banka turpināja veikt koordinējošās institūcijas pienākumus Latvijā.
2023. gadā Latvijas Bankas statistikas datubāzē INTS publicētās monetāro finanšu iestāžu procentu likmju statistikas datu klāsts tika papildināts ar dažādu kredītu veidu un noguldījumu procentu likmēm sektoru dalījumā bez termiņa norādes.
Tika sākta nefinanšu sabiedrību, kā arī paplašināta banku sektora finanšu stabilitātes rādītāju sniegšana SVF, nodrošinot banku sektora paplašinātā indikatoru klāsta publiskošanu.
Kredītu reģistrs
Latvijas Banka nodrošina Kredītu reģistra darbību, uzkrājot ziņas par fizisko un juridisko personu kredītsaistībām un sniegtajiem galvojumiem. Kredītu reģistrs nodrošina informāciju Latvijas Bankas uzdevumu veikšanai, kā arī papildu iespējas valsts institūcijām saņemt ziņas normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei.
2023. gada beigās Kredītu reģistrā bija ziņas par tā 81 dalībnieka 1.2 milj. aizņēmēju un aizņēmēju galvotāju un to 4.7 milj. saistību (spēkā esošās un izpildītās saistības, kas tiek izmantotas kredītspējas vērtēšanai) ar faktisko atlikumu 21.8 mljrd. eiro un neizmantoto apjomu 4.7 mljrd. eiro. Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par juridisko personu saistībām tiek sniegtas arī ECB AnaCredit statistikas ietvaros.
Latvijas Banka sniedz iespēju jebkurai personai bez maksas saņemt par sevi Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, t. sk. elektroniskās apkalpošanas vietnē https://manidati.kreg.lv. Pērn šajā vietnē apkalpoti 44 tūkst. personu pieprasījumu.
1. attēls. Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasījumu dinamika (skaits)
Lai izmantotu Kredītu reģistra ziņas savu esošo vai iespējamo aizņēmēju un aizņēmēju galvinieku kredītspējas vērtēšanai 2023. gadā, Kredītu reģistra dalībnieki veica 13.6 milj. pieprasījumu.
2. attēls. Dalībnieku veikto pieprasījumu dinamika (skaits (milj.))
Lai Latvijas Banka varētu veikt papildu analīzi par finanšu sistēmas dalībnieku devumu ilgtspējības jomā, 2023. gadā tika paplašināta Kredītu reģistrā iekļauto ziņu savienošana ar citiem datu avotiem.
