Atbilstoši 2021. gada 8. aprīlī Latvijas Republikas Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par Latvijas Banku" ar 2021. gada 1. jūniju Latvijas Banka pārgāja uz viena līmeņa augstāko vadību, nodrošinot efektīvāku pārvaldības lēmumu pieņemšanu un informācijas apmaiņu. Atbilstoši minētajām pārmaiņām Latvijas Bankas galvenā lēmumu pieņemšanas institūcija ir Latvijas Bankas padome.
Pāreja uz viena augstākā līmeņa pārvaldību, valdei beidzot darbu
Saskaņā ar Saeimas 2019. gada 21. novembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas prezidenta, prezidenta vietnieka un padomes locekļu pilnvaru laiks ir pieci gadi. Latvijas Bankas padomes locekļi, kuri ievēlēti līdz 2019. gadam, savus amata pienākumus turpina pildīt līdz sešu gadu pilnvaru laika beigām. Latvijas Bankas padomes sastāvs 2021. gada beigās bija šāds:
-
prezidents Mārtiņš Kazāks;
-
prezidenta vietnieks Māris Kālis;
-
padomes locekļi: Arvils Sautiņš, Aivars Skopiņš, Andris Vilks, Zita Zariņa.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu Latvijas Bankas uzdevumu izpildi, 2021. gadā darbu turpināja vairākas Latvijas Bankas padomes apstiprinātas komitejas, komisijas un darba grupas.
2021. gadā tika izveidota Latvijas Bankas pētniecības komiteja, kuras pamatuzdevums ir noteikt Latvijas Bankas veicamo pētījumu un galveno analītisko darbu virzienus ekonomikas un finanšu jomā un pārraudzīt to izpildi.
Latvijas Bankas uzdevumu izpildes, tai skaitā dalības Eiropas Centrālo banku sistēmā, nodrošināšanai Latvijas Bankā ir noteiktas Latvijas Bankas funkcijas un procesi.
Latvijas Bankas procesu kvalitatīvai, efektīvai un nepārtrauktai izpildei:
- ir izveidota organizatoriskā struktūra, noteikti pārvalžu, komiteju un komisiju pienākumi, kā arī noteikts Latvijas Bankas padomes locekļu atbildības jomu un pienākumu sadalījums;
- regulāri tiek veikta darbības plānošana un izpildes kontrole, atbilstoši Latvijas Bankā noteiktajai kārtībai gatavojot darba plānus, kā arī nodrošināta darba plānu izpildes kontrole;
- tiek piešķirti attiecīgi resursi, apstiprinot Latvijas Bankas budžetu, kā arī regulāri prognozēti Latvijas Bankas kopējie ienākumi un izdevumi;
- tiek veikta procesu izpildes un to rezultātu kontrole, nosakot attiecīgo procesu mērķus un sasniedzamos rezultātus, t.sk. ņemot vērā stratēģiskajos attīstības virzienos sasniedzamos rādītājus.
2021. gadā Latvijas Banka turpināja aktīvu darbu pie jaunā Latvijas Bankas likuma izstrādes un saskaņošanas. Saeima to apstiprināja 2021. gada 23 septembrī, un tas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Jaunais likums tapa galvenokārt divu iemeslu dēļ.
Viens no mērķiem bija izstrādāt mūsdienīgu tiesisko ietvaru Latvijas Bankas darbībai.
Otrs – nodrošināt tiesisko ietvaru Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanai Latvijas Bankai (FKTK integrācija), ievērojot Saeimas 2019. gada 21. novembrī pieņemtos grozījumus likumā "Par Latvijas Banku" un 2020. gada pavasarī Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veikto izvērtējumu.
Šajā izvērtējumā ietvertajā ieguvumu un risku analīzē secināts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas integrācija Latvijas Bankā ļaus efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru, kā arī paātrinās lēmumu pieņemšanu un mazinās administratīvās izmaksas, tādējādi dodot lielāku sabiedrisko labumu. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, kā arī ļaus pieņemt operatīvākus lēmumus. Riski, kas identificēti, pievienojot Finanšu un kapitāla tirgus komisiju Latvijas Bankai, ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, to skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas integrācija notiks, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.