Viltojumu skaits un sadalījums
Valsts analīzes centra pamatuzdevums ir identificēt, analizēt un reģistrēt viltotas naudas zīmes, kas iesniegtas Latvijas Bankā, tādējādi nodrošinot un pastiprinot nepieciešamos pasākumus kā daļu no koordinētiem centieniem cīņā pret naudas zīmju viltojumiem Eiropas Savienībā.
2021. gadā Latvijas Bankas Valsts analīzes centrs saņēma 1051 iesniegumu par naudas zīmju identifikāciju un no tiem 84 gadījumos sniedza kompetentās institūcijas atzinumu par naudas zīmju identifikāciju pēc Valsts policijas pieprasījuma.
2021. gadā no apgrozības tika saņemti un identificēti 769 naudas zīmju viltojumi (544 viltotas banknotes un 225 viltotas monētas). Salīdzinājumā ar 2020. gadu konstatēto viltojumu skaits samazinājās par 24% (viltotu eiro banknošu skaits samazinājās par 30% un viltotu eiro monētu skaits – par 8%). Viltotu eiro naudas zīmju īpatsvars bija 91% no visiem apgrozībā konstatētajiem viltojumiem.
Laiks, kurā viltotas eiro naudas zīmes iesniegtas Latvijas Bankā identifikācijai, no konstatēšanas brīža līdz iesniegšanai Latvijas Bankā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pieauga. 2021. gadā naudas zīmes iesniegtas identifikācijai vidēji 26 dienu laikā. Viens no iemesliem, kas ietekmēja iesniegšanai nepieciešamo dienu skaita pieaugumu, bija Covid-19 pandēmijas ietekme uz skaidrās naudas apstrādes procesiem. Viltotu naudas zīmju iesniegšanai nepieciešamo dienu skaita pieauguma tendence var negatīvi ietekmēt tiesībsargājošo institūciju spēju veiksmīgi izmeklēt noziedzīgu nodarījumu.
Savukārt viltotu naudas zīmju identifikācijai nepieciešamais laiks salīdzinājumā ar 2020. gadu nav mainījies. Eiro naudas zīmju viltojumu identificēšanai un reģistrācijai bija nepieciešamas vidēji divas dienas.
1. attēls
Laiks līdz viltotu eiro naudas zīmju iesniegšanai un to identifikācijas laiks
2021. gadā turpinājās iepriekšējos gados novērotā tendence, proti, ir sasniegts vēsturiski vismazākais apgrozībā konstatēto viltoto eiro naudas zīmju skaits – četras viltotas naudas zīmes uz 10 000 iedzīvotāju. Esošā tendence korelē ar ECB statistikas datiem (arī Eiropā ir sasniegts vēsturiski zemākais viltojumu skaits). Tas skaidrojams ar to, ka 1) iedzīvotāji arvien biežāk ikdienas norēķinos izmanto elektroniskos maksājumus; 2) Covid-19 pandēmijas dēļ 2021. gadā cilvēki mazāk ceļoja, bija ierobežotas pārvietošanās starp valstīm, un tas ietekmēja arī viltojumu izplatīšanas ķēdes; 3) Eiropas (Europol, ECB, EK) ilgtermiņa politikas realizācija, nodrošinot eiro aizsardzības pasākumus pret viltošanu sadarbībā ar nacionālā līmeņa kompetentām iestādēm, sniedz pozitīvus rezultātus naudas zīmju viltošanas mazināšanā: obligāto tehnisko pasākumu īstenošana (piemēram, dažādu veidu autentifikācijas ierīču izmantošana, naudas zīmju apstrādes prasību ievērošana u.c.) ļauj iedzīvotājiem justies droši, izmantojot skaidro naudu norēķinos, un sadarbība starp tiesībsargājošām iestādēm ļauj atklāt nozīmīgas nelegālās tipogrāfijas (Itālijā, Bulgārijā u.c), kur tika izgatavotas viltotas naudas zīmes.
Visbiežāk apgrozībā tiek konstatēti 20 un 50 eiro banknošu viltojumi, kas kopā veido 74% no kopējā konstatēto viltoto eiro banknošu skaita. Aptuveni 50% no visiem gadījumiem viltotas banknotes tiek konstatētas iemaksas brīdī bankomātā
2. attēls
Viltotu naudas zīmju skaits
3. attēls
Viltotu eiro banknošu sadalījums pēc nominālvērtībām (%)
Starp viltotām eiro monētām visbiežāk apgrozībā tiek konstatētas viltotas 2 eiro monētas. Viltotu 2 eiro monētu īpatsvars sasniedza 85% no konstatētajiem monētu viltojumiem. Savukārt 1 eiro monētu viltojumu īpatsvars bija 10%, un 50 centu monētu viltojumi nepārsniedza 5%.
Viltoto banknošu kvalitāte
Lielākajai daļai no konstatētajiem viltojumiem raksturīga zema kvalitāte – tie ir vienkāršas banknošu kopijas, kurām nav banknošu aizsardzības elementu imitācijas. Bieži vien tie ir viltojumi ar pārveidotu dizainu – t.s. movie money banknotes ar uzrakstiem not legal tender, copy, prop copy, be used only for movies or props.
4. attēls
Viltoto naudas zīmju sadalījums pēc izgatavošanas veida (īpatsvars; %)
Savukārt augstas kvalitātes viltojumi galvenokārt tiek konstatēti starp lielo nominālvērtību banknošu viltojumiem – 200 un 500 eiro banknotēm –, un to skaits laika gaitā būtiski nemainās.
Eiro viltojumu skaits Baltijas valstīs
2021. gadā vislielākais viltoto banknošu skaits no apgrozības tika konstatēts Lietuvā, tomēr to daudzums nav pārsniedzis 1000 banknošu gadā, savukārt Somijā visbiežāk tika konstatētas viltotas eiro monētas. Vismazāk viltotu naudas zīmju ir konstatēts Igaunijā.
5. attēls
Apgrozībā konstatēto viltoto naudaszīmju skaits Baltijas valstīs (2021. gads)