Centrālo banku uzmanības lokā bija inflācijas kāpums, arī Latvijā.

2021. gada sākumā Latvijā cenas bija gandrīz nemainīgas, bet gada laikā tās auga un tika sasniegta augstākā inflācija pēdējos 10 gados (decembrī – 7.9%). Latvijas Bankas analīze rādīja, ka inflācijas pieaugumu (gadā vidēji 3.2%ASPCI
) noteica galvenokārt globālie faktori – energoresursu sadārdzināšanās un citi pārejoši piedāvājuma puses faktori, kuri varētu mazināties 2022. gada 2. pusgadā. Tomēr ģeopolitiskie saspīlējumi un karadarbība Ukrainā rada papildu riskus, kas, visticamāk, liks energoresursu cenām saglabāties augstākām ilgāku laiku.

Vienlaikus Latvijas Banka brīdināja, ka saspīlējumi darba tirgū var radīt iekšzemes faktoru, t.i., darba algu, spiedienu uz inflāciju. Tas jāuzrauga Latvijas institūcijām, un jāīsteno tāda ekonomikas politika, lai novērstu pārkaršanu darba tirgū, piemēram, īstermiņā līdzsvarojot valsts investīciju ieplūdes būvniecībā, kā arī ilgtermiņā paaugstinot darbaspēka kvalifikāciju.

Covid-19 pandēmijas laikā plaši pieejamais valsts atbalsts būtiski mazināja negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību.

1. attēls
Saskaņotā patēriņa cenu indeksa dekompozīcija (gada pārmaiņas; % un devumi; procentu punktos)

 

IKP izaugsme 2021. gadā bijusi straujāka (4.5%), nekā Latvijas Banka prognozēja 2021. gada sākumā. Covid-19 pandēmija turpinājās, un vairākos periodos gada laikā bija spēkā vīrusa izplatību ierobežojošie pasākumi. 2. pusgadā stiprāk iezīmējās arī tādi aktivitāti ierobežojoši faktori kā materiālu un darbaspēka trūkums, kā arī izmaksu, īpaši enerģijas cenu, kāpums.

Tomēr, iedzīvotājiem un uzņēmumiem spējot pielāgoties un valdībai sniedzot atbalstu, ekonomiskā aktivitāte 2021. gadā auga. Tautsaimniecības apjoms līmeni, kāds bija pirms krīzes, sasniedza jau 2021. gada 2. ceturksnī. Tomēr atgūšanās nebija vienmērīga – nozares, kuras ierobežojumi un sociālā distancēšanās skāra vairāk, vēl būtiski atpaliek no līmeņa, kāds bija pirms krīzes.

2. attēls
Pievienotā vērtība (salīdzināmajās cenās; 2019. g. 4. cet. = 100; sezonāli un kalendāri koriģēti dati)

 

Valdības izdevumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai 2021. gadā (2.1 mljrd. eiro) vairāk nekā 2.2 reizes pārsniedza 2020. gada apjomu. Saskaņā ar Latvijas Bankas veikto ar Covid-19 pandēmiju saistīto fiskālās politikas atbalsta instrumentu ekonomiskās ietekmes novērtējumu fiskālā stimula apjoms vērtējams kā samērīgs, jo tas palīdz mazināt negatīvo starpību starp faktisko un potenciālo tautsaimniecības izaugsmiASaskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem 2020. gadā negatīvā izlaides starpība bija virs 3%, taču 2021. gadā tā mazinājās, bet joprojām saglabājās negatīva – ap 1%.
un veicina tautsaimniecības atgriešanos pie pilnas nodarbinātības un citu ražošanas resursu noslodzes. Latvijas Banka arī aktīvi piedalījās darba grupās par krīzē cietušo iedzīvotāju atbalsta pasākumu izstrādi un pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, iesaistoties gan vadības, gan ekspertu līmenī.

3. attēls
Valsts atbalsta ietekme uz reālā IKP līmeni (% devums; kumulatīvi)

 

Dīkstāves pabalsti un algu subsīdijas ierobežoja bezdarba kāpumu, un bezdarba līmenis 2021. gadā bija pat zemāks nekā gadu iepriekš. Lielākā daļa pandēmijas ietekmēto dīkstāvē esošo darbinieku pēc atbalsta beigām atgriezās darbavietās kā nodarbinātieASaskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas datiem.
, strādājot pilnu darbadienu. Atbalsts uzņēmumiem mazināja rentabilitātes svārstības un pasargāja no masveida bankrotu viļņa.

Valsts parāds krīzes laikā pieauga, tomēr tas ļāva pasargāt tautsaimniecību no ilgstošākām negatīvām krīzes sekām.

Ekspansīvu fiskālo politiku pieļāva Eiropas Savienības krīzes perioda fiskālo noteikumu elastības ietvars. Turklāt, Latvijai esot eiro zonā, valdībai bija iespējas aizņemties starptautiskajos tirgos par zemām procentu likmēm. Latvijas Banka atbalstīja valdības pieeju – krīzes laikā palielināt valsts parādu un budžeta deficītu, lai pasargātu tautsaimniecību no pandēmijas krīzes šoka un izvairītos no ilgākā laikā paliekošām negatīvām sekām.

Tomēr Latvijas Banka uzsvēra, ka turpmāk, tautsaimniecībai atveseļojoties, nepieciešams iegrožot valsts parādu, koriģējot to ilgtspējības virzienā, lai atjaunotu fiskālo telpu ekonomisko ciklu svārstību ietekmes mazināšanai nākotnē.

Strukturālās problēmas darba tirgū rada šķēršļus tautsaimniecības izaugsmei un pastiprina sociālo atstumtību un nevienlīdzību.

Latvijas Banka secināja, ka krīze nevienmērīgi skārusi dažādas nozares, profesijas, reģionus un iedzīvotāju grupas. Lai gan bija vērojams spēcīgs darba algu kāpums (11.8%), aiz tā slēpjas tā sauktais divu ātrumu darba tirgus.

Nozarēs, kuras krīze skāra tiešāk un kurās tika atlaists visvairāk darbinieku (piemēram, izmitināšana un ēdināšana), arī iepriekš bija zemākas darba algas. Savukārt dažās nozarēs krīzes laikā darbvietu skaits gandrīz nemaz nesamazinājās (piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, informācijas tehnoloģijās), un algas turpināja augt.

Latvijas Banka sniedza analītisku atbalstu sociālās aizsardzības sistēmas pilnveidei, tai skaitā minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanas plāna izstrādei, pensiju sistēmas reformu variantu izvērtējumam, kā arī piedalījās diskusijās par nodokļu, tai skaitā darbaspēka nodokļu, regulējuma uzlabošanu.

Uzņēmumu spēja pelnīt un palielināt darbinieku algas ir ceļš uz labklājības kāpumu. Lai gan izmaksu konkurētspējas rādītāji pasliktinājās, 2021. gadā, tāpat kā iepriekš, augošs ārējais pieprasījums bija galvenais faktors, kas noteica apstrādes rūpniecības un preču eksporta pieaugumu. Tomēr konkurētspējas rādītāju turpmāka pasliktināšanās var ieviest būtiskas korekcijas. Latvijas Banka atzīmēja, ka augošais darbinieku trūkums, kā arī pieprasīto un piedāvāto prasmju neatbilstība darba tirgū ir nopietna problēma, kas var palielināt plaisu starp algu un darba ražīguma izaugsmi un kavēt uzņēmumu spēju sekmīgi konkurēt ar citvalstu ražotājiem. Ieguldījumu palielināšana cilvēkkapitāla attīstībā ir aktuāla prioritāte, lai nodrošinātu noturīgu tautsaimniecības izaugsmi nākotnē.

4. attēls
Latvijas kopējais reālais eksports (gada pārmaiņas; %; devumi; procentupunktos)

 

Vājā uzņēmumu kreditēšana un augstās procentu likmes- kavē tautsaimniecības attīstību un labklājības pieaugumu.

 

Lai sasniegtu augstāku labklājību, vajadzīgas jaunas inovācijas un investīcijas, bet tam nepieciešama aktīva uzņēmumu kreditēšana. Latvijas Banka uzsvēra, ka viens no vairākiem faktoriem, kuri kavē kreditēšanu, ir bijusi arī kredītiestāžu konservatīvā kreditēšanas politika, un veicināja diskusiju starp finanšu sektoru un politikas veidotājiem par instrumentiem kreditēšanas šķēršļu mazināšanai (decembrī uzņēmumu kreditēšanas gada kritums – 4%AIzslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu un vienreizējo faktoru ietekmi.
).

5. attēls
Vidējās svērtās procentu likmes aizdevumiem (jaunie darījumi eiro; dalījumā pa valstīm; %)

 

Lai sekmētu turpmāko izaugsmi, jāpievēršas ne tikai krīzes izraisīto akūto problēmu mazināšanai, bet arī jāturpina risināt strukturālos jautājumus.

Latvijas Banka atgādināja, ka jāstiprina ilgtermiņa izaugsme:

  • produktivitātes paaugstināšanai efektīvi jāiegulda Eiropas atveseļošanas plāna finanšu resursi, t.sk. ekonomikas zaļajā transformācijā un klimata mērķu sasniegšanā, kā arī jāatdzīvina gausā uzņēmumu kreditēšana;
  • lai uzlabotu darba roku pieejamību un kvalitāti, jāinvestē cilvēkkapitālā – izglītībā un veselībā.

Latvijas Banka pievērsās arī ilgtspējības tēmai, atbalstot klimata mērķu iekļaušanu ECB monetārās politikas stratēģijā, nākot klajā ar savu ilgtspējības stratēģiju un piedāvājot analīzē balstītu eksperta viedokli atsevišķos segmentos.

Latvijas Bankas makroekonomisko rādītāju prognozes sniedz sabiedrībai informāciju par tautsaimniecības virzību, kā arī sniedz ieguldījumu diskusijā par valsts budžeta veidošanu un vienoto monetāro politiku.

Latvijas Banka 2021. gadā četras reizes publicēja makroekonomisko rādītāju prognozes. Prognozēšana jūnijā un decembrī tika īstenota Eirosistēmas prognozēšanas cikla ietvaros Monetārās politikas komitejā un tās Prognozēšanas darba grupā. Latvijas prognozes ir daļa no eiro zonas kopējām prognozēm, uz ko ir balstīta vienotas monetārās politikas izstrāde.

Latvijas Banka prognožu izstrādē izmanto gan īstermiņa modeļus inflācijas un IKP prognozēšanai, gan DSGE modeli vidēja termiņa makroekonomisko scenāriju izstrādei, kā arī ekspertu vērtējumus. 2021. gada nogalē Latvijas Banka vietnē makroekonomika.lv sāka divas reizes mēnesī publicēt operatīvās modeļu aplēsesA Operatīvās modeļu aplēses nav Latvijas Bankas oficiālās prognozes un ir paredzētas tikai, lai sniegtu ieskatu galveno makroekonomisko rādītāju aktuālajās tendencēs.
 – Latvijas inflācijas un IKP novērtējumus, kas iegūti, izmantojot Latvijas Bankas statistiskos modeļus.